Vija Artmane

 

P.S. Aktrise Vija Artmane.

Leģendārā latviešu aktrise Vija Artmane aiziet no dzīves 2008. gada 11. oktobrī, atstājot skatītājiem neizmirstamas kino lomas un visā bijušās PSRS impērijā neaizmirstamas skatuves karalienes un neiedomājami populāras kino dīvas tēlu. Pēdējos dzīves gadus aktrise pavadījusi savā Murjāņu mājā ar brīnišķīgu rožu dārzu, kas pavasarī ietinas sniegbaltā ziedu segā, kā atgādinot. Murjāņu dārzā un mājās aizvien vēl jūtama izcilās aktrises klātbūtne. Otrā stāva istabās viņas meita , māksliniece Kristiāna Dimitere, saglabājusi aktrises tērpus, filmu ierakstus, lomu piezīmes, scenārijus, fotogrāfijas no izrādēm un filmu uzņemšanas laukumiem, vēstules, ceļojumu piezīmes un citas personiskas lietas. Katrai lietai ir savs stāsts, un tos, tik daudzus, zina stāstīt Kristiana Dimitere. Katra šī lieta teātra un kino dokumentu liecībās fascinē ar dzīvu liktens stāstu. Aktrise sāk savu dienasgrāmatu 1956. gadā, uzburot precīzu sadzīves, teātra un kino mākslas piemēru tapšanas gaitas ainas.

 

Filmas KĀ GULBJI BALTI PADEBEŠI IET uzņemšanas laikā Vijai Artmanei ir 28 gadi. Viņa raksta

jūlijs 1956. gads 16.30-22.00

Nogrimējos, bet nepieņēma, ne frizūru, ne kostīmu. Frizūru izlaboja, bet ar kostīmu neko nevarēja iesākt. Neko nesaņēmu. Visu laiku nosēdēju grimētavā un pacietīgi cietu kā friziere Vera ķēpājās ap manu galvu. Tad atkal stāvēju kā manekens un ļāvos, lai man sprauž un šuj kostīmu uz auguma. Vakarā biju galīgi nogurusi.

 

jūlijs 8.00-12.00

Sešos bija jābūt uz grimu, nevarēju piecelties. Grūti. Miegs nāca ļoti, jo vakarā vēlu pārnācu. Aizbraucām uz laukuma. Bija apmācies un ilgi nekā neuzņēma. Tad uznāca silts lietutiņš. Man uzņēma četrus kadrus. Pārējiem laida ūdeni virsū ar šļūteni. Tas bija auksts un nepatīkams. Vienā kadrā, kur aiziet vilciens, es nekādi nevarēju laikā pagriezt galvu.

jūlijs 14.00-21.00

Zandbergam frizieres aizmirsa uzlikt rētu. Ja to pamanīs, būs jābrauc vēlreiz. Par mūsu darbu Armands solījās izsniegt griķu putru-vienu sķīvi katram!

 

Vijas Artmanes korespondence, ceļojumu un lomu piezīmes saglabājusi viņas meita Kristiāna. Istabās milzīgas kastes ar vēstulēm, kas rakstītas no Sahalīnas, Polārā loka, Kaukāza, Kazahijas un Tbilisi. No Maskavas,, Sr. Pēterburgas, Čehoslovākijas, Irākas, Tunisijas Bulgārijas, Vācijas un Buenosairesas.

Artmanei piemīt fanātiski svēta attieksme pret saviem tēliem. Kad viņa apsēžas pie grima galdiņa, notiek brīnums. Kolēģus suģestē šis pārdzimšanas process, līdz ar grimu un kostīmu viņas sejā iemājo ikreiz jauns tēls. Artmanes tēls, viņas jūtīgā un smalkā dvēsele kalpo arī par kolēģu greizsirdības un nenovīdības iemeslu, mājās, ģimenē viņā nav Dīvas pozas, aktrisei patīk gatavot un aicināt viesus, viņa uzņemas visas mājas rūpes, ravē dārzu, ada un nereti ir pat gūti iedomāties, ka šī slaidā, gaišmatainā sieviete nevelta savu dzīvi tikai ģimenei. Artmanes Murjāņu māja glabā dzīves stāstu, kas raksturo ne tikai izcilu mākslinieci, bet arī mīlošu māti un sievieti ar sarežģītu likteni, katrā lietā un priekšmetā atgādinot par aizgājušo laiku, kas Vijas Artmanes mājā atdzīvojas.